visas manas zosis ir gulbji

15 notes

es esmu par jaunu, lai saprastu, kas dzīvē jādara, bet par vecu, lai kāds mani žēlotu, besī ārā.

4 notes

piederība

es esmu šeit, un šī ir mana vieta. atmiņu gredzeni un mūziciņas, zvaigžņotas naktis un baltas veļas pilni balkoni. es prasu Ievai: “kāpēc te nevar iesakņoties, iecementēties?”

viņa saka: “var.”

16 notes

aizvākošana

es negribu būt negribēta. it sevišķi pēc tam, kad esmu tik vaļsirdīgi pastāstījusi, no kurienes man tā rēta virs ceļgala, cik ilgi es neciešu vārda dienas un kāpēc man tik ļoti bail no kapucēm. tādā bērnišķīgi apaļā atklātībā izstāstīju savus mazo dienu mīļvārdiņus, visnaivākos sapņus, vislielākās vilšanās, bailes un riebeklības, pāridarījumus un uztraukumus. cik ilgi jau es slikti guļu? tik un tik. par ko man visvairāk kauns? par to un to. kāpēc rudeņos uz manis mēdz dusmoties? tāpēc un tāpēc. ko es miegā runāju? to un to. ko es neesmu piedevusi? šito un šito. kādēļ? tādēļ.

tur jau tas lielākais rūgtums, saproti. nebija nekādu dekorāciju, nekāda kosmētiskā remonta (nu, teiksim, pārkrāsots sarūgušais pleķis uz griestiem un jaunas, puķainas tapetes uzlīmētas tieši pa virsu vecajām, nodzeltējušām), nekā. tikai skaidra, nepareiza seja ar visām kļūdām un untumiem. cilvēka seja. Tu teici, ka tas nekas, ka viss kārtībā. ka tieši tur tas skaistums un mīlība. un tad Tu vairs negribēji skatīties.

es gribu visu atpakaļ, visus savus stāstus atpakaļ. ne jau ka tā ceļgala rēta būtu sevišķs noslēpums, un arī tas, kā mani sauca mamma, kad bija dusmīga, nav tik svarīgi. es tikai gribu visu paņemt atpakaļ, ienirt baltā lapā, saliekties kā jautājumzīme, lai Tavām acīm paveras vienīgi āda, āda, āda. vesels lēvenis baltas, biezas ādas. un nekā cita zem tās tur nav.

19 notes

- man nav it nekādas sāta sajūtas, es atkal gribu šokolādi. nu ko lai dara ar tādu meiču?
- jāmīl un jābaro, ko gan citu.

5 notes

eksperimenti

no olimpiskā dzīvokļa esmu pārvākusies uz zinātniski pētniecisko mītni. tikai divas nedēļas, bet mēs jau esam atklājušas jaunu, patstāvīgu dzīvību sēņu zupā, kurai nupat apritējusi trešās dienas dzimšanas diena. un, protams, piecpadsmit nopietnus un pamatotus iemeslus, kāpēc iegādāties lēto paku vīnu rimčikā uz atlaidēm, nevis “Vīna Studijas” izloloto septiņu sāļo vēju brīnumu.

6 notes

svētdiena

šodien lasīju grāmatas un sēnes. kastrolis solīdi pilns, kakls stīvs no lasīšanas guļus, laikam jau visa pietiek. vēl es redzēju vāveri! tas bija skaisti. un maģiski, jo viņa bija uz ielas, nevis priedes zarā kā pasaku grāmatu bildītēs.

tad es uztaisīju smilšu skulptūru, par kuru pukstēja un vaidēja visas garāmejošās tantes, un pēc tam mēs gājām mājās. mājās. mēs jau vairs neaizdomājamies, šo vārdu izsakot skaļi. laikam jau mājas automātiski ir tur, kur ir tavs otrais zeķu pāris, desas luņķis un telefona lādētājs.