visas manas zosis ir gulbji

9 notes

04:54

nav spēka saķemmēties? pārāk grūti izlīst no gultas drēbēm? tas nekas. sakritušies, metāliski plakstiņi, lūpas kā pārdurts balons, pirksti trīc ar vibrozvana cienīgu sparu. nu un tad? neslēpies aizdurvē. lai pasaule redz, cik tu piekusis, lai viņa redz.

14 notes

ja nu gājputni nemaz nav mūsu? ja nu viņi nevis ziemās lido prom pārziemot, bet vasarās dodas šurp pārvasarot? kā atpūtnieki kūrortā.

4,639 notes

Accept that cars aren’t necessary and that some meals take hours, that we can now fly to space, that there’s nothing wrong with crashing on couches if you’re on an adventure, that three outfits are enough, that sunrises are free, that the first time you see Machu Picchu it will break your heart, that being alone in a country with no money and no return ticket will teach you more about yourself than any therapist ever could…

(Source: emotional-algebra, via loud-thoughts-of-a-quiet-mind)

4 notes

rudens miegi

pie pīļu dīķa kājas pūtinu. netīšām pabakstu zemi, un tās valganums izkožas caur pirkstgaliem. es pēkšņi atceros visus pasaules rudeņus, arī tos, kurus nemaz nevaru atcerēties. viss septembra debesu smagums bij satūcis zem plakstiņiem, bet tagad zinu: tas nekas. nāks citas debesis, nāks baltas naktis, nāks sniegi istabā, nāks sveši soļi un kļūs par nesvešiem. par saviem.

13 notes

Acīmredzot cilvēkiem patīk, ja viņu acu priekšā kaut kas iet bojā. Smilšu pilis, kāršu namiņi - sāk viņi diezgan pieticīgi. Bet viņiem piemīt varens pāraugšanas talants.
Markuss Zusaks, “Grāmatu zagle”

4 notes

migliņas

kādi pelni visur, kādi pelni! brienami un spļaujami, kabatās berami. naktīs tukši, neskanīgi sapņi, no rīta sausa rīkle, viss aizpelēkots, pieputējis, smags.

viss piepildās, man bail vēlēties.

4 notes

- kā man besī tās mazās blondās! kāpēc viņām viss viegli dzīvē nāk?
- eu, nu, nevajag kultivēt naidu.
- oi, oi, ko tad man kultivēt? kukurūzu?
- nezinu, kaut ko jauku. piemēram, mīlestību pret mani.

3,177 notes

I didn’t want to make the same mistake my parents made. I didn’t want my love to fade away one day like an old scar. I wanted it to burn forever.
 Jenny Han, It’s Not Summer Without You 

(Source: larmoyante, via pakluse)

18 notes

es esmu par jaunu, lai saprastu, kas dzīvē jādara, bet par vecu, lai kāds mani žēlotu, besī ārā.

6 notes

piederība

es esmu šeit, un šī ir mana vieta. atmiņu gredzeni un mūziciņas, zvaigžņotas naktis un baltas veļas pilni balkoni. es prasu Ievai: “kāpēc te nevar iesakņoties, iecementēties?”

viņa saka: “var.”