visas manas zosis ir gulbji

4 notes

vaimandieniņ, kā mani vilina viss, kur ir iekļauta frāze “neizejot no mājas”! es piedzīvojumu meiča, es avantūriste. čau, rudeni.

16 notes

Attīsim vēl vienu rudeni,
paskatīsimies,
kas tur iekšā.

Zili brīnumi.
Zilas burtnīcas.
Atkal būs jāiet skolā?
Zilas debesis.
Vai tad es tur neesmu bijis?
Zilas acis.
Vai tad es tādas neesmu redzējis?

…tādā skolā tu neesi gājis, tādās debesīs tu neesi bijis, tādās zilās acīs tu neesi skatījies, viss dzīvo vienu mirkli, un nākošajā ir cits un skolā jāiet, debesīs jābūt un acīs jāskatās nepārtraukti.

Ojārs Vācietis

16 notes

kēksiņu cepšana

jeb sareizinām visas sastāvdaļas ar pieci, jo “tur jau nekā daudz nav”. rezultātā visu vakaru jāvergo virtuvē ar milzu litrāžas bļodām gluži kā skolas ēdnīcas tantēm. 

bet saimniekošana nemaz neliekas tik apgrūtinoša, kad daļai mīklas izlēmām pievienot balzamu. vēlāk izvilkām galdā vīnu, jo franči filmās tak visu laiku tā darot. nu, nezinu, kā viņi to dara, jo grūti asistēt starp piecām kūpošām plātnēm cepeškrāsnī, kad viss, ko gribas darīt, ir dziedāt mīlestības dziesmiņas un smieties par kāju pirkstiem, izbrāķētiem melniem kēksiem un to, cik smieklīgi no čības pil baltā šokolāde.

tas bija otrdien. šodien ir ceturtdiena.

10 notes

ļoti laba diena! uzvilku melno maija kleitu. dabūju brokastīs šokolādi. autobusā apsēdos blakus vīrietim, ar kuru varēja pabubināt par to, kā bibliotēkas bez sirdsapziņas pārmetumiem sviež ārā Dimā un Dikensu. un, tā kā viņš domāja, ka es esmu pietiekami smuka un gudra visiem viņa smukajiem un gudrajiem radiniekiem, tad šis sāka prātā pārcilāt visus tos, kas vēl nav apsievojušies. un mēģināja pierunāt reproducēt sīkaļu varzu.

- jūs izskatāties veselīga, jums labi sanāks.
- ē… paldies.

12 notes

Anonymous asked: Sveika! Jau diez gan ilgi lasu tavu blogu, vēlējos pateikt tev, ka tu ļoti interesanti raksti! Tavi ieraksti vienkārši uzrunā. Vienīgais, ko vēlējos paprasīt - no kā tu smelies iedvesmu? un vai šie notikumi ir, tā teikt, uz patiesiem faktiem balstīti? P.S. Jauku tev atlikušo dienu :)

čau, paldies, man prieks un es lepna :)

kad man ir labi, es rakstu. kad man ir sūdīgi - es rakstu vēl jo vairāk. tas arī viss dzinulis.

vai tas ir pa īstam - nu, ja es pati esmu īsta, tad jā. šis blogs vairāk pilda piezīmju klades funkciju. (ja mana māsa lasa šo, viņa droši vien vīpsnā un vaikstās; viņai besī, ka es izlaižu garlaicīgās savas dzīves daļas. man gan liekas, ka esmu godīga. ja nu ne, tad: UZMANĪBU, ĻAUDIS! ES CITREIZ VISU DIENU TUPU GULTAS GALĀ, IERAKUSIES SEGĀS, UN NEKO NEDARU! UN NEEJU ĀRĀ NO MĀJAS! UN TAD SEVI PAR TO ŠAUSTU! UN TAD ATKĀRTOJU VISU ŠO PROCEDŪRU PIECREIZ PĒC KĀRTAS!)

es neko citu kā rakstīt nemaz negribu prast. ja man vajadzētu izvēlēties starp spēju profesionāli dziedāt operas un spēju rakstīt, es izvēlētos rakstīšanu. ja man vajadzētu izvēlēties starp spēju uztaisīt divdesmit piruetes pēc kārtas un spēju rakstīt, es izvēlētos rakstīšanu. ja man vajadzētu izvēlēties starp spēju drukāt naudu no zila gaisa un spēju rakstīt, es izvēlētos… arī rakstīšanu.

rakstīts vārds ir viss, kam vēlos piederēt. nu, varbūt vēl zilacainam naftas magnātam ar māksliniecisku dvēseli, bet tas jau tā otršķirīgi.

10 notes

pirms kāda laika es biju tik ļoti apmāta ar māju ideju, ka man tas likās pats svarīgākais uz pasaules - kaut kur iedzīt spurainu sakni, kaut kur iecementēties un iekrampēties. visas kāju atpūtināšanas, silti šķidrumi (tējas un zupas) un aptekalēšanas. un, kā tikai man sāka šķist, ka kaut kas tāds beidzot atrasts… nu, tad vienmēr nācās aplauzties. un iet tālāk.

tagad tikai padod man kvadrātmetru lielu placi, kur piemest piekusušos kaulus, un pietiek. nekādu tur nojausmu un atmiņu, un saitīšu, un garaiņu - dod atvilkt elpu, un viss. kompasu, nevis ķieģeli. ceļavēju, nevis zemesgrāmatu. ko te sēdēs kā bārabērns uz sliekšņa, ies tālāk.

5 notes

- visi rāda savas jaunības bildes un saka: rekur es biju skaists… a tad, kad man būs piecdesmit, es nebūšu skaista?
- nu… tas būs citāds skaistums.
- tāds, kurš patiks tikai man?
- un arī man. jo tu esi mans rads, un man nebūs izvēles.